Jaunākajā HR Podcast sarunā ar Sandru Lāci – supervizori, vadīšanas prasmju treneri un kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālisti – runājam par to, kā mainījusies vadītāja loma pēdējos gados, kā vadītājs atbild par darbinieku iesaistes rādītājiem un kādi ikdienas ieradumi palīdz vadītājam vienlaikus būt empātiskam, bet arī noturēt robežas.
“Vadītājs ir darbs – tā ir profesija. Un būt vadītājam nozīmē apsaimniekot akcionāru resursus pēc vislabākās sirdsapziņas – rūpējoties gan par cilvēkiem, gan par rezultātiem.” Tā jaunākajā HR Podcast sarunā stāsta Sandra Lāce, supervizore, vadīšanas prasmju trenere un kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste.
Mēs bieži sakām – vadītājam jābūt cilvēcīgam. Bet ko tas nozīmē praksē? Un kā turēt līdzsvaru starp empātiju un disciplīnu, starp cilvēcību un rezultātu?
Šoreiz ar Sandru runājām par:
– kā mainījusies vadītāja loma pēdējo 10–15 gadu laikā – no “komandē un kontrolē” uz pilnvarojošu un iesaistošu un kādas ir tā sekas,
– kāpēc darbinieku iesaiste Eiropā joprojām ir zemākā pasaulē (tikai 13% ir patiesi iesaistīti) un kādu lomu te spēlē vadītājs;
– vai organizācija var pieprasīt no vadītāja strādāt ar savām traumām, lai tās netraucē darbam;
– kādas ir piecas lietas, kas, pēc Sandras pieredzes, obligāti jābūt vadītāja kalendārā – vīzija, ietvars, transformācijas spēja, regulāra snieguma vadība un panākumu svinēšana;
– kas ir nobriedusi psihe un kā refleksijas prasme palīdz vadītājam būt cilvēcīgam, vienlaikus turēt robežas.
🙏 Paldies, Sandra, par drosmīgo un ļoti praktisko skatījumu uz vadītāja profesiju!
📌 Šī ir pirmā daļa mūsu sarunai ar Sandru Lāci – otrā daļa turpināsies uz HR Week skatuves 2. oktobrī.