Vai veselības apdrošināšana ir finansiāla drošība, ātrāka piekļuve ārstam vai darbinieku piesaistes un noturēšanas instruments? Sarunā ar BTA valdes locekli Eviju Matveju skaidrojam, kā HR noteikt polises mērķi, izvērtēt darbinieku vajadzības un izvēlēties segumu, skatoties ne tikai uz cenu, bet arī uz kvalitāti, pakalpojumu klāstu un darbinieka pieredzi.
“Pirmkārt, komunicēt ar darbiniekiem un noskaidrot, kādas ir darbinieku vajadzības,” sarunā saka BTA valdes locekle Evija Matveja.
Mani šajā sarunā aizķēra doma, ka veselības apdrošināšana pēc savas būtības ir apdrošināšana pret neparedzētiem veselības notikumiem. Tā palīdz darbiniekam ātrāk nokļūt pie ārsta, ātrāk atveseļoties un atgriezties darbā.
Taču ko vēl organizācija iegādājas kopā ar veselības apdrošināšanas polisi? Darbinieku lojalitāti? Sajūtu – “mums rūp”? Bonusu, kas palīdz konkurēt darba tirgū? Vai iespēju parādīt, ka organizācija to var atļauties un vēlas par saviem cilvēkiem parūpēties? Iespējams, darba devējs vienlaikus apdrošina arī pats sevi – lai brīdī, kad ar darbinieku kaut kas notiek, viņam būtu pieejams atbalsts un organizācija varētu turpināt darbu.
Sarunā noskaidrojām:
Šī ir saruna ne tikai par veselības apdrošināšanu, bet arī par darba devēja atbildību, darbinieka paša atbildību un solījumiem, kurus organizācijas dod saviem cilvēkiem. Jo ar polises nopirkšanu vien nepietiek – ir svarīgi arī saprast, kādu problēmu ar to vēlamies atrisināt.
Un šī saruna nebeidzas ar šo epizodi. 14. un 15. oktobrī tiekamies HR Week konferencē uz HR Podkāsta skatuves, lai turpinātu šo un vēl citas sarunas par organizācijās notiekošo un jautājumiem, kas šobrīd ir aktuāli personāla vadītājiem.