Šajā epizodē saruna ar Inesi un Ivo Straņtēm no Klusuma skolas – par apzinātību kā dzīves sastāvdaļu. Par to, kā apzinātība maina attiecības ar grūtībām, bailēm un vadību, kāpēc just nenozīmē kļūt vājam. Saruna par klusumu kā nepieciešamību – skolā, organizācijās un cilvēka dzīvē.
Mēs dzīvojam laikā, kurā dažāda veida slodze gan fiziska, gan prāta, gan emocionāla mēdz kļūt nepanesama ne tikai darba apjoma dēļ. Tā kļūst nepanesama tāpēc, ka, iespējams, nav pauzes, nav telpas apstāties un ieraudzīt, kas ar mums patiesībā notiek. Apzinātība ir prasme apstāties un bez vērtējuma ieraudzīt kas manā dzīvē šobrīd notiek - ar ziņkāri vērot.
Šajā Ziemassvētku laikā vēlos jums dot iespēja noklausīties manu sarunu ar Klusuma skolas dibinātājiem - Inesi un Ivo Strantēm.
Ja mēs paskatāmies uz sava telefona "screen time", ja paraugāmies, ka paaulē viens no 6 cilvēkiem jūtas vientuļš, ja redzam ka miljoniem cilvēku pasaulē cieš no psihiskās veselības traucējumiem, ja redzam, ka jaunieši sarunu vietā izvēlas saraksti. Varētu teikt, ka tā ir ši laikmeta nodeva un tā tas vienkārši ir. Man gribētos ticēt, ka šī laikmeta nodeva būtu tā, ka mēs atkal no jauna varētu paskatīties uz to kas ir cilvēcība, kas ir cilvēka prasmes un kā tās var palīdzēt mums justies labāka r to visu kas ir. Viena no prasmēm ir apzinātība, klusums kā vērtība.
Klausies šo sarunu par:
Šī saruna man pašai vēlreiz atgādināja:
Apzinātība nav kārtējā metode, bet visaptveroša prasme un skatījums uz dzīvi. Paldies Inese un Ivo par šo iedvesmojošo sarunu!
Priecīgus Ziemassvētkus!