Šī epizode ir par to, kā strādāt un vadīt cilvēkus laikā, kad sabiedrībā aug spriedze, bailes un polarizācija. Sarunā ar supervizori Aritu Featherstone runājam par supervīziju kā profesionālo higiēnu, disciplīnu, kas palīdz attīstīt spēju redzēt “kā ir”, nevis “kā vajadzētu”, un par to, kā klausīšanās, robežas un godīga strīdēšanās var palīdzēt komandām un organizācijām noturēt cilvēcību sarežģītos brīžos. Praktiski piemēri, metodes un skatījums uz to, kā supervīzija var mazināt šķelšanos gan darba vidē, gan sabiedrībā.
“Mēs bieži prasām no cilvēkiem attiecību prasmes, kuras viņi savā dzīvē nemaz nav piedzīvojuši. Un tas ir kolektīvās atbildības jautājums.”
Jaunākajā epizodē sarunājos ar Aritu Featherstoni, kura ir supervizore un citu disciplīnu, kas ir saistītas ar organizāciju attīstību, praktiķe. Cilvēks, kurš palīdz speciālistiem ne tikai “turēties”, bet atjaunoties, saskatīt savas darbības izvēles un to ietekmi.
Šī saruna par supervīziju laikā, kad sabiedrība ir nogurusi, polarizēta, trauksmes pilna. Sajūtas ienāk darba vietās, komandās, vadības procesos, projektos, attiecībās. Nesenā spriedze ap Stambulas konvenciju, budžeta pieņemšanas haoss un rupjības publiskajā telpā, sociālajos medijos ļoti skaidri parāda, cik trausla ir mūsu sarunāšanās kultūra un cik maz mums ir kopīgas prakses, kas palīdzētu noturēt dialogu un attiecības brīžos, kad kļūst tiešām grūti izturēt atšķirīgo, nesaprotamo.
Šajā epizodē ar Aritu runājam par supervīziju — nevis kā “atbalsta sarunu”, bet kā profesionālu, strukturētu telpu, kurā cilvēki var ieraudzīt kā ir, saprast attiecību lauku, atpazīt savas automātiskās reakcijas, mazināt bailes un atgūt spēju vadīt sevi un citus sarežģītos laikos.
Mēs runājam par to:
– kā supervīzija trenē spēju strīdēties godīgi, nezaudējot attiecības
– kā vispirms atšķirt cilvēku no ideoloģijas un kā tas samazina “mēs vs. viņi” domāšanu
– kāpēc polarizācija nav tikai problēma, bet arī aicinājums mācīties klausīties
– kā bailes un neziņa ietekmē lēmumu pieņemšanu komandās un valsts līmenī
– kāpēc vadītājiem ir būtiska “profesionālā higiēna” — telpa, kurā atgūt skaidrību
– kā supervīzijas principi palīdz mazināt spriedzi organizācijās
– un kāpēc godīga saruna bieži ir vienīgais ceļš uz patiesību
Arita dalās arī ar vērtīgiem praktiskiem rīkiem: klausīšanās apļi, “nezinātāja pozīcija”, procesa atspoguļošana, tilta veidošana starp viedokļiem un veidi, kā komandas var atgūt spēju domāt kopā — arī tad, ja šķiet, ka telpa ir pārāk karsta.
Šī epizode ir par supervīziju, bet patiesībā par daudz ko vairāk. Par prasmēm pieaugt, kad nekas nav komfortabli, par cilvēcību, robržām un prasmēm sarunāties. Svētku laikā, pie galda noderēs :)
Paldies, Arita, par tavu laiku un zināšanām, un gatavību dalīties!
🎧 Klausies hrpodcast.lv, Spotify, Apple Podcasts u.c.
Vērts izlasīt: https://www.amazon.com/Love-Supervision-Creating-transformative-conversations-ebook/dp/B086R34TPR
Dialogu apļi - https://fondsdots.lv/lv/dialogi